"El Ninjo" un "La Ninja" ir divas parādības, kas ir viena otrai pretējas. Ja vienas parādības gadījumā ūdens temperatūra paaugstinās, tad otras dēļ – krītas.
"Šie ir dabas fenomeni, kas novērojami jau kopš senseniem laikiem, jo pirmo reizi tika identificēti jau ap 16. gadsimtu.
Principā tās ir pretējas parādības, kas atkārtojas ik pēc diviem līdz septiņiem gadiem un ilgst no dažiem mēnešiem līdz pat vairāk nekā gadam," norādīja Vīksna.
"El Ninjo" gadījumā Klusā okeāna austrumu un centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra kļūst ievērojami siltāka, nekā tas ir parasti. Attiecīgi vājāki kļūst arī austrumu puses vēji, dažkārt tie pat pamainās uz rietumu vējiem.
"Līdz ar to arī tiek ietekmēti laikapstākļi, jo tie ir tādi lieli okeāna atmosfēras procesi, un ir vērojami būtiski nokrišņi tieši Dienvidamerikas rietumkrastā jeb Klusā okeāna austrumu daļā, kad ir ļoti ilgstošas, spēcīgas lietusgāzes. Peru, Ekvadora – tur bieži vien ir vērojami plūdi," skaidroja Vīksna.
"La Ninja" gadījumā savukārt viss notiek otrādi. Klusā okeāna austrumu un centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra krietni pazeminās, kas attiecīgi rada pretēju efektu, un nokrišņu palielināšanās vērojama Austrālijā un Indonēzijā, bet Dienvidamerikas rietumkrastā savukārt laikapstākļi ir sausi.
"Te uzreiz jārunā par to, ka šīs [ūdens virsmas temperatūras] starpības ir mērojamas dažos grādos – no 0,5 līdz diviem grādiem. Reizē arī jāsaprot tas, ka mēs runājam par ļoti liela mēroga klimata sistēmu un procesiem, kur viens grāds vai divi grādi jau ir ļoti daudz, un ietekme, protams, ne tikai šajā reģionā, bet arī globāli ir visai jūtama," atzina Vīksna.
Pētnieks stāstīja, ka tieši šobrīd – no 2024. gada vasaras vidus līdz rudens sākumam – notiek pāreja no "El Ninjo" uz "La Ninja", kas, ir diezgan liela varbūtība, saglabāsies līdz pat nākamā gada sākumam. Tas, protams, ietekmēs dažādas tautsaimniecības jomas konkrētajos reģionos, bet ne tikai.
"Laika gaitā ir atklātas saiknes starp šiem planetārajiem, lielajiem procesiem, ka tie pat savā ziņā ietekmē arī to, kas notiek Eiropas reģionā.
Turklāt pašlaik ir pieejamas zinātniskās publikācijas, kurās ir izvirzītas hipotēzes, ka nākotnē šie abi divi posmi – "El Ninjo" un "La Ninja" – varētu būt vēl izteiktāki. Ekstrēmāki savā ziņā," norādīja Vīksna.
"El Ninjo" un "La Ninja" fenomenu ietekme patiešām ir globāla. Ja "El Ninjo" gadījumā Dienvidamerikā vērojams palielināts nokrišņu daudzums un plūdi, tad Ziemeļamerikā tas izraisa siltākas un mitrākas ziemas. Savukārt Austrālijā un Indonēzijā novērojams palielināts sausums un arī ar to saistītie mežu ugunsgrēki.
"Savukārt "La Ninja" ietekme ir sausāki apstākļi Dienvidamerikas pusē, sevišķi rietumu piekrastē. Ziemeļamerikā tad ir aukstākas ziemas, bet Austrālijā tas ir palielināts nokrišņu daudzums, kas pamatā var izraisīt plūdus un zemes nogruvumus," skaidroja Vīksna.
Lai gan informācijas par to ir krietni mazāk un korelācija nav tik izteikta, ir zināms, ka "El Ninjo" un "La Ninja" fenomeni ietekmē pat Indijas un Atlantijas okeānus.
"Katrā šajā reģionā ir arī lokālāki šie okeāna cirkulācijas procesi, kas savstarpēji atkal gan "El Ninjo", gan "La Ninja" fāzē, teiksim, tiek intensificēti vai samazināti. Varbūt ir grūtāk pateikt, līdz kādam līmenim vai cik ļoti, bet skaidrs, ka šī korelācija ir, ka tik liela mēroga procesi ietekmē procesus arī citās pasaules daļās," pauda Vīksna.
