Ekipējums ir piemērots ne tikai jūras viļņos, bet to var izmantot arī ezeros un upēs, ja vien ir vējš un pietiekami dziļš bez ūdens zālēm. Sportisti un jomas eksperti to sauc par šobrīd vienu no pieejamākiem un vieglāk ekspluatējamiem ekipējumiem, kas Latvijā ir zināms jaunums, jo šobrīd to izmanto neliels skaits cilvēku. Arī pasaules mērogā tas zināms tikai pēdējos gadus.
Latvijas Radio tikāsar "Wing Foil" braucējiem Pavilostā. Pāvilostā ir diezgan vējains. Vēja ātrums aptuveni 8–10 m sekundē. Pirms doties uz ūdens, jāsagatavo ekipējums arī pašiem jāuzvelk hidrotērps, lai droši varētu atrasties jūrā ilgāku laiku.
Iesācējam uzreiz doties jūrā ar šo ekipējumu gan neizdosies, kaut nelielām iemaņām ir jābūt, saka ūdenssporta veidu treneris un uzņēmuma "Surf Pro" saimnieks Dzintars Aulmanis. Ir jāsaprot, kā tas darbojas, un tad jau iespējams doties jūrā.
Dzintars ļauj nedaudz iejusties un paturēt rokās salīdzinoši nelielo un vieglo buru, kuras laukums ir aptuveni 5 kvadrātmetri.
"Latviskais nosaukums nav īsti atrasts, pasaulē arī dažādi dēvē, idejiski ir tāda kā bura, ko tur rokas, līdzīgi, kā burājot ar vindsērfingu, un zem kājām ir dēlis, pie dēļa ir pieskrūvēts hidrofoila spārns,
sasniedzot zināmu ātrumu, dēlis paceļas virs ūdens, vēja spēku dzīts, tad var izbaudīt lidojumu, dēlis pārvietojas virs ūdens," par sporta veidu stāsta Dzintars.
Valters Videnieks no Pāvilostas ir gados jauns, taču jau pieredzējis sportists, kas piedalās starptautiskās sacensībās, izcīnījis čempiona titulus vindsērfingā un ieguvis augstus sasniegumus viļņu burāšanā.
"Wing Foil" ir vēl viens veids, kā sevi izaicināt, saka Valters. Viņam galvā ir ķivere, ar "Wing Foil" ekipējumu viņš spēj uzlēkt vairāku metru augstumā virs ūdens.
Valters gan mazliet pajoko par sporta veida rašanos: "Es esmu redzējis neskaitāmas smieklīgās bildītes – Dievs jautā zilonim, žirafei, zebrai un kam tur vēl tajā animācijā, – kas ir šis? Tur ir dzīvnieks ar ziloņa galvu, zebras kājām un žirafes kaklu.
"Wingfoils" ir tik samests kopā ar vindsērfingu, foilu un kaitu, ka tas ir kaut kas konceptuāli pilnīgi jauns, tieši tāds nav bijis."
"Atceros, ka pirms kovida Tenerifē bija tādi pilnīgi balti spārni, buras, kā mēs to saucam, bez brenda (zīmola), džeki vēl nemācēja braukt, es atceros to dienu un vēl nodomāju – kas tas būs?!" atceras Videnieks.
Arī Dzintars stāsta, ka tas ir hibrīds starp diviem sporta veidiem.
"Viens ir tā foilošana jeb hidrospārns, kur sākumā brauca aiz motorlaivas, izmantojot zemūdens spārnu. Pirmie dēļi bija tādi, ka cilvēks brauca sēdošā stāvoklī, motorlaiva velk, varēja griezt visādus trikus, bet tas tā īsti neaizgāja. Tad vēlāk cilvēki sāka skrūvēt klāt hidrospārnu, sāka braukt ar vējdēļiem, kaitiem, un tad tas uzplauka. Paralēli parādījās "Wingfoils" – spārni, es pat gribētu saukt par buru, jo par spārnu sauc vienu no hidrofoila detaļām," saka Dzintars.
Treneris un ūdenssporta veikala saimnieks Dzintars Aulmanis, kā arī citi šo sporta veidu pārstāvji, vasarās Pāvilostā rīko nometnes interesentiem.
"Tās nometnes, ko mēs organizējam, ir vairāk domātas cilvēkiem, kas grib pamēģināt sērfošanu vai kādu dēļu ūdenssportu vispār. Tur ir ne tikai sērfošana, bet arī kaitsērfings, vindsērfings, supošana, tad ir tāds skimbords, ko varbūt daudzi Latvijā nezina. Tā ir skrituļdēļošana ar dēli bez riteņiem pa ūdeni – sekls ūdens, turot rokās, ar dēli ieskrienas, uzlec virsū un tad slīd," stāsta Aulmanis.
Tā ir viegla slīdēšana virs ūdens, papildina Valters Videnieks, taču arī te jāsaprot, ka viss notiek seklā ūdenī un var arī nokrist.
"Tas arī ir tāds sports, ko var jebkur un jebkurā dienā darīt, tev viens dēlītis pludmalē, jauniešiem patīk, aizej uz pludmali, rodas adrenalīns un ņemies tur pa seklo ūdenīti," nosaka Valters.
Atvadoties Valters Videnieks, stāvot uz dēļa, ko virs ūdens izcēlusi spura, vienā rokā tur buru, bet ar otru pamāj, šķiet, ka viņam tas izdodas bez īpašas piepūles, taču meistarība arī lidināties virs ūdens un veikt trikus ar vingfoila ekipējumu ir daudzu gadu un treniņu darbs jau no piecu gadu vecuma, dzīvojot Pāvilostā un regulāri trenējoties ārpus Latvijas.
Tajā pašā laikā gan Valters, gan Dzintars uzsver, ka šis ekipējums ir pieejamāks un plašāk izmantojams.
"Plašs pielietojums, var braukt dažādos vējos, nav vajadzīgi viļņi vai jūra, bet var braukt dažādās vietās – ezeros, upēs, vietās, kur nav ūdens zāles un nav sekls. Es esmu redzējis, ka brauc pa Daugavu pie [prezidenta] pils," saka Dzintars.
"Tā ir pilnīga taisnība – vingfoils ir tāds, ko jebkurš un jebkur var darīt.
Vinsdsērfingam vajag vairāk vēja, specifiskākus apstākļus. Ja es jau tagad redzu, ka man jau tagad ar vingfoilu, ja nevarēšu palēkāt vai manevrus izpildīt, man tomēr jau vajadzīgs adrenalīns, – man jautrība, ir kaut kāda jauna mācīšanās, varu redzēt savu progresu. Es labi pavadu laiku, arī vienkārši braukājot, ja ir laba kompānija, piemēram, kopā ar Dzintaru, bet vēl ir daudz kas, kas nav atklāts, un ir daudz ko mācīties," saka Valters.
Pasaulē to sāka izmantot 2018. gadā, Latvijā tas popularitāti ieguvis tikai nesen, taču tieši šis sporta veids, ko dēvē par "Wing Foil" šobrīd ir viens no progresīvākajiem ūdens sporta veidiem, jo to arvien vairāk sāk izmantot cilvēki, kuri agrāk bijuši kaislīgi vindsērfinga un kaitsērsfinga braucēji.
