Jo vecāki kļūstam, jo mazāk jāēd
Profesores Beitānes sirdslieta ir veselīgs uzturs un ar to saistītie pētījumi. LBTU studenti viņas vadībā arī apgūst uztura zinības.
"Šobrīd, ja mēs paskatāmies, statistika ir diezgan bēdīga, jo liekā ķermeņa masa un aptaukošanās problēma ir ne tikai lielo valstu, bet arī Latvijas problēma. Statistikas dati rāda, ka vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās," pauda Beitāne.
Protams, viens no svarīgiem aspektiem, lai novērstu liekā svara problēmas, ir pietiekams kustību un fizisko aktivitāšu daudzums, bet ne mazāk svarīgi ir uztura paradumi.
"Šajā jomā esmu jau vairāk nekā 10 gadus, manuprāt, viena no galvenajām problēmām ir tā, ka mēs ēdam par daudz.
Mēs neapzināmies porcijas lielumu. Kā es vienmēr saku lekcijās skolotājiem vai nozares pārstāvjiem – jo vecāks es kļūstu, jo mazāk man ir jāēd, bet to ir tik grūti saprast," norādīja Beitāne.
Otrkārt, viņa novērojusi, ka cilvēkiem ir grūti saprast arī to, ka uzturs ir ilgtermiņa ieguldījums paša veselībā.
"Šeit nav rezultāta ne rīt, ne parīt, rezultāts ir redzams pēc gadiem. Līdz ar to liekas, – nu es jau ēdu tīri tā neko, bet, ja mēs paskatāmies smalkāk, ir ļoti rūpīgi jāpārdomā tas, ko mēs ēdam. Jebkurš zina, ka uzturs ietekmē mūsu veselību, bet tad, kad mēs aizejam uz veikalu, nez kāpēc mēs to aizmirstam," vērtēja Beitāne.
Jāpārskata svētku svinēšanas tradīcijas
Tāpat profesore norādīja uz to, ka visas mūsu svinības un svētki iet roku rokā ar pārmērīgu ēšanu, lai gan patiesībā tiem vajadzētu būt par satikšanos.
"Mums šādi svētki pārvēršas par izēšanās sacensībām. Mēs stundām sēžam pie galda. Mans ieteikums noteikti būtu, jā, protams, ja neuzklāsiet galdu vispār, nebūs labi, bet noteikti jūs varat uzklāt galdu, paēst un tad šo galdu novākt un tālāk svinībās var spēles spēlēt un daudz ko citu darīt, nevis vienkārši sēdēt," ieteica Beitāne.
Runājot par to, kas tiek likts uz galda, profesore aicināja neaizrauties ar pārbagātību un milzum daudz izvēlēm. Jā, latviešu kultūrā ir dažādas tradīcijas par to, cik ēdieniem jābūt svētkos uz galda, taču latviešu dzīvesveids kopš šo tradīciju aizsākumiem ir krietni mainījies.
"Laiks iet uz priekšu, un mēs šobrīd no rīta neceļamies un nearam lauku. Mums nav tik daudz fizisko aktivitāšu, lai mums uz galda būtu entie varianti, un mēs to vien darītu, kā sēdētu un ēstu," pauda Beitāne.
Turklāt nereti bagātīgie svētku galdi beidzas ar to, ka liela daļa pārtikas tiek izmesta miskastē.
Izmests tiek milzum daudz
2015. gadā ANO izvirzīja mērķi izbeigt badu pasaulē līdz 2030. gadam, tomēr nešķiet, ka ar plāna izpildi sokas ļoti labi. Pērn tika publicēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas, Starptautiskā Lauksaimniecības attīstības fonda, ANO Bērnu fonda, Pasaules Pārtikas programmas un Pasaules Veselības organizācijas kopīgais ziņojums, kas vēstīja, ka pasaulē no bada cieš aptuveni 735 miljoni cilvēku, turklāt situāciju ar pārtiku krietni pasliktinājusi Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā.
Eiropas Savienībā gada laikā tiek radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu, tie ir aptuveni 130 kg uz vienu iedzīvotāju. Turklāt izrādās, ka visnaskākās pārtikas atkritumu vairotājas ir mājsaimniecības.
"Mēs kā cilvēki bieži vien neaizdomājamies, ko mēs izmetam ārā," sacīja Beitāne, norādot, ka produktam, kuru no veikala aiznesam uz mājām un lietojam uzturā, bijis garš ražošanas ceļš, kur ieguldīts gan cilvēku darbs, gan resursi.
"Īstenībā tā nav tikai šī cena, ko esmu samaksājusi par produktu, ko izmetu ārā, bet tie ir arī milzīgi resursi, kas šī produkta tapšanā ir ieguldīti, ko mēs principā nelietderīgi izmantojam – izmetam ārā," skaidroja Beitāne.
Iespēja piedalīties pētījumā
Papildus nelietderīgi izlietotajiem resursiem pārtikas izmešana rada arī ekonomisko ietekmi un ietekmi uz apkārtējo vidi – pārtikas atkritumi rada siltumnīcas efektu izraisošās gāzes.
"Arī šeit ir aprēķini, un tie norāda, ka īstenībā šī izšķērdētā jeb izmestā pārtika atstāj diezgan nopietnu iespaidu," norādīja Beitāne.
Otro vietu pārtikas izmešanas sarakstā ieņem pārstrādes sektors, tam seko ražošana, restorānu un pakalpojumu nozare, mazumtirdzniecība un izplatīšana.
Lai apzinātu pārtikas zudumu problēmas mērogus, meklētu risinājumus un izstrādātu turpmākās rekomendācijas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieku grupa devusi startu pētījumam, kurā tiks analizēta situācija mājsaimniecībās, pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumos.
Beitāne aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties šajā pētījumā, aizpildot anketu.
Jādomā arī ilgtspējīgi
Minētā pētījuma nosaukums ir "Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai", bet kas īsti ir ilgtspējīga pārtika?
"Bieži vien ilgtspējīgai pārtikai liek vienādības zīmi ar augu valstī bāzētu uzturu, bet īstenībā šeit mēs nevaram likt vienādības zīmi.
Tas nav tik vienkārši, jo, ja mēs runājam par ilgtspējīgu pārtiku, šeit ir vairāki aspekti, piemēram, vietējā pārtika. Kā mēs zinām, ja pārtika nāk no tālām zemēm, tad visa šī loģistika atstāj negatīvu ietekmi uz vidi," skaidroja Beitāne.
Vēl bez uzsvara uz vietējiem pārtikas produktiem svarīgs ir uzsvars arī uz sezonalitāti. Šobrīd esam pieraduši, ka svaigus augļus un ogas varam ēst visu gadu, bet tas īsti neatbilst ilgtspējas principiem.
Protams, pētniece atzina, ka pieturēties pie šiem principiem ne vienmēr ir viegli.
"Ja mēs no ilgtspējas viedokļa skatāmies, tas nav tik vienkārši. Teiksim, runājot par ilgtspējīgu pārtiku, nereti mums ir grūti to izvēlēties, jo, ja mēs aizejam uz veikalu, tad ir būtiska [cenu] atšķirība, vai tas ir Latvijas tomāts vai Spānijas – cena atšķiras. Tad ir jautājums, cik viegli man ir būt ilgtspējīgam savā izvēlē?" atzina Beitāne.
