Wikipedia:Olayama
Fa'anö zura si bohou
Halö templat zura si faudu ba Formulir wanura
Moguna inspirasi? So gangolifa zura sinangea mu'a'asogö ba da'a. Baero da'ö so göi ngawalö zura si lö tesöndra ba da'a.
Sura amilita
Tungö no töi zauri si no fondrege wa'ide-idenia, irege lö oroma ia ba hörö. Na tafaedogö wa'anau dungö ba gutu si so yaŵa ba mbu niha duma-dumania (fa'anau gutu ambö töra 2 mm), ba ba wa'anau ero sambua gutu tola tefa'oli 2 juta dungö simane virus korona!
Ena'ö tola oroma dungö moguna nifotöi mikroskop. Na ha tola i'ebua hurufo side-ide sambua sörömi hörö ni'oguna'ö ba wombaso, tola i'ebua'ö dungö side-ide mikroskop, irege oroma ia khöda. (Baso dohu-tohunia)Gambara amilita
Alat musik nifotöi Suling Tambur moroi ba Raja Ampat, Provinsi Papua Barat, andre asese labözi ia ba gowasa segebua.
Salua föna
Da'a tou zalua ba mbaŵa si önö:
- 01/06/1945: Ifatunö Soekarno zanandrösa Pancasila si föföna sibai ba huhuonia "Fa'atumbu Pancasila" si tobali tane'a negara Indonesia. Ngaluo andre tobali ngaluo wa'atumbu Pancasila.
- 01/06/2014: Basuki Tjahja Purnama tobali sanohugö halöŵö Gubernur DKI Jakarta börö me Joko Widodo tobali calon presiden ba pemilu Presiden Indonesia 2014.
- 02/06/1896: Ibe'e wangandrö paten radio Guglielmo Marconi, sambua teknologi nisöndrania.
- 03/06/1947: Tentara Nasional Indonesia (TNI) tefasindro sitobali angorudua Tentara Rakyat Indonesia (TRI) ba ngawalö milisi tanö bö'ö.
- 05/06/1967: Tebörögö wasuwöta nifotöi Fasuwöta Önö Ngaluo ba gotalua Israel ba ira soi Arab (töra-töra Mesir).
- 05/06/1968: Senator Robert Kennedy tebunu faoma fana ba Hotel Ambassador, Los Angeles.
- 07/06/1999: Tefalua pemilu si föföna ba Indonesia ba ginötö reformasi me no aefa 32 fakhe wamatörö Orde Baru nigogohe Soeharto.
- 09/06/1905: Sinura Albert Einstein sanandrösa fisika kuantum tesöndra ba jurnal Annalen der Physik. Börö analisis-nia andre isöndra dania Buala Nobel Fisika.
- 10/06/1943: Te'andrö paten fena ba Argentina
Hadia ö'ila?
Hadia ö'ila
- wa itugu ambö fahuhuo Ndraono Niha ba li Niha börö me lö khöra lala wombaso ba li Niha? Ba Wikibuku Nias tefa'anö ngawalö nibaso ena'ö to'ölö ira wombaso ba li Niha.
- wa ba Wikibuku Nias so göi Zura Ni'amoni'ö (awena Sura Amabu'ulali Sibohou zawai). Ba zi so föna so göi khönia gambara awö wamotokhi ba gahe.
- wa ba Wikibuku Nias tesöndra göi cerpen awö novella btn.? Te'a'asogö ngawalö zura simane andre ena'ö tedou li Niha ba gotalua ndraono si bohou ebua.
- wa ba Wikibuku Nias so göi nifotöi WikiYunior, nahia ngawalö nibaso si faudu khö ndraono si 5-12 ndröfi? Baero da'ö so göi hendri-hendri, hoho, btn.?
Halöŵö bö'ö Wikimedia
Wikipedia andre no nihönagö Wikimedia Foundation, sambua amaota si lö mangalui hare. Baero ba Li Niha so na sa Wikipedia ba Li Indonesia ba ba ngawalö li bö'ö ba Indonesia simane: Aceh, Bali, Banjar, Banyumasan, Bugis, Gorontalo, Jawa, Madura, Melayu, Minangkabau, Sunda, ba Tetun.
Baero Wikipedia ba so göi na sa proyek tanö bö'ö multi-bahasa khö Wikimedia Foundation:
Commons Girö-girö media
|
Wiktionary Kamus
|
Wikisource Ngawalö gumbu
|
Wikinews Ngawalö duria
| |||||||
Wikibooks Ngawalö mbuku
|
Wikiquote Ngawalö gamaedola
|
Wikispecies Ngawalö spesies
|
Wikiversity Ngawalö wamomaha
| |||||||
Wikivoyage Ngawalö wanörö
|
Wikidata Wikidata
|
Meta-Wiki Koordinasi Wikimedia
|
MediaWiki Software Wiki
|