Latīņu raksts
Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Kikos pirms 11 mēnešiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
Latīņu raksts | ||
---|---|---|
Tips | alfabēts | |
Valodas | Lielākās daļa Eiropas, Amerikas, Austrālijas un Okeānijas valodu, daļā Āfrikas un Āzijas; oficiāla rakstība 132 valstīs | |
Laika periods | no 700. gadiem p.m.ē. | |
Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
Izcelsmes rakstība |
Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu alfabēts → Grieķu alfabēts → Senitāļu rakstības → Latīņu raksts | |
Atvasinātās sistēmas |
IPA, čiroku, dezeretas, okašku u.c. alfabēti | |
Radniecīgās sistēmas |
armēņu alfabēts, glagolica, gruzīnu alfabēts, kirilica, koptu alfabēts, rūnu raksts | |
Unicode rangs | Latin | |
ISO 15924 | Latn (215) | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.[1] Izveidojusies ap 7.—6. gadsimtu p.m.ē. no etrusku lietotajām no grieķiem aizgūtajām senitāļu rakstībām. Lietots Senajā Romā latīņu valodas pierakstam un izplatījies līdz ar Romas Impēriju, kļūstot par pamatu lielākajai daļai Eiropas valodu rakstību.[2] Latīņu raksts ir visplašāk lietotā rakstu sistēma pasaulē (ap 39% pasaules iedzīvotāju); to izmanto lielākā daļa starptautisko organizāciju. Sākotnēji latīņu valodas alfabēts dažādos laikos iekļāvis 21—24 burtus, ISO bāzes latīņu alfabēts iekļauj 26 burtus (katrs majuskuļu un minuskuļu formās), bet Unikodā iekļauta 1481 latīņu raksta grafēma (2021).
Nosaukums
Latviešu valodā latīņu raksts bieži tiek dēvēts vienkārši par latīņu alfabētu, šajā nozīmē iekļaujot gan klasisko latīņu valodas alfabētu, gan arī standartizēto ISO bāzes latīņu alfabētu, gana arī jebkuru no modificētajām un paplašinātajām konkrētām valodām pielāgotajām latīņu raksta variācijām.
Starptautiski latīņu raksts bieži tiek dēvēts arī par romiešu rakstu, atsaucoties uz izcelsmes vietu Seno Romu; no šī nosaukuma tiek atvasināts termins romanizācija — citu (nelatīnisko) rakstu sistēmu transliterēšana latīņalfabētiskā vidē.
ISO bāzes latīņu alfabēts
Starptautiskā standartizācijas organizācijas bāzes latīņu alfabēts ir starptautisks standarts (sākot no ISO/IEC 646) latīņu raksta alfabētam, kas iekļauj 26 grafēmas (burtus) to majuskuļu (lielo burtu) un minuskuļu (mazo burtu) formā. Pirmoreiz pieņemts 1967. gadā. Standarta 26 burtu formā, bez iekļautiem papildpurtiem vai diakritiskām zīmēm, tas tiek lietots tikai angļu, indonēziešu un malajiešu valodu alfabētiem.
Majuskuļi | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Minuskuļi | a | b | c | d | e | f | g | h | i | j | k | l | m | n | o | p | q | r | s | t | u | v | w | x | y | z |
Vēsture
Tiek uzskatīts, ka latīņu raksts izveidojies 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no etrusku alfabēta, kurš savukārt aizgūts no Itālijas pussalas dienviddaļā pastāvējušās Kūmas kolonijas grieķu eibojiešu alfabēta. Grieķu alfabēts attīstījies no feniķiešu alfabēta, kurš savukārt cēlies no ēģiptiešu hieroglifiem.
Burts | 𐌀 | 𐌁 | 𐌂 | 𐌃 | 𐌄 | 𐌅 | 𐌆 | 𐌇 | 𐌈 | 𐌉 | 𐌊 | 𐌋 | 𐌌 | 𐌍 | 𐌎 | 𐌏 | 𐌐 | 𐌑 | 𐌒 | 𐌓 | 𐌔 | 𐌕 | 𐌖 | 𐌗 | 𐌘 | 𐌙 | 𐌚 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Transliterācija | A | B | C | D | E | V | Z | H | Θ | I | K | L | M | N | Ξ | O | P | Ś | Q | R | S | T | Y | X | Φ | Ψ | F |
Senitāļu | 𐌀 | 𐌁 | 𐌂 | 𐌃 | 𐌄 | 𐌅 | 𐌆 | 𐌇 | 𐌉 | 𐌊 | 𐌋 | 𐌌 | 𐌍 | 𐌏 | 𐌐 | 𐌒 | 𐌓 | 𐌔 | 𐌕 | 𐌖 | 𐌗 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latīņu | A | B | C | D | E | F | Z | H | I | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | V | X |
Senais latīņu alfabēts sastāvēja no 21 majuskuļu burta. Vēlākos gadsimtos alfabēts nedaudz mainījās:
- 312. gadā p.m.ē. no tā tika izņemts ⟨Z⟩,
- 234. gadā p.m.ē. ⟨Z⟩ burta pozīcijā tika iekļauts ⟨G⟩, burtam ⟨C⟩ pievienojot horizontālu svītru balsīga līdzskaņa apzīmēšanai,
- 1. gadsimtā p.m.ē., pēc Grieķijas iekarošanas, alfabētā iekļāva burtus ⟨Y⟩ un ⟨Z⟩ grieķu valodas skaņu apzīmēšanai. ⟨Y⟩ burts saucās ī Graeca — ‘grieķu ī’.
Izmaiņu rezultātā izveidojās tā sauktais klasiskais latīņu valodas alfabēts ar 23 burtiem.
Burts | A | B | C | D | E | F | G | H |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Latīņu nosaukums | ā | bē | cē | dē | ē | ef | gē | hā |
Latīņu izruna | /aː/ | /beː/ | /keː/ | /deː/ | /eː/ | /ɛf/ | /ɡeː/ | /haː/ |
Burts | I | K | L | M | N | O | P | Q |
Latīņu nosaukums | ī | kā | el | em | en | ō | pē | qū |
Latīņu izruna | /iː/ | /kaː/ | /ɛl/ | /ɛm/ | /ɛn/ | /oː/ | /peː/ | /kʷuː/ |
Burts | R | S | T | V | X | Y | Z | |
Latīņu nosaukums | er | es | tē | ū | ex | ī Graeca | zēta | |
Latīņu izruna | /ɛɾ/ | /ɛs/ | /teː/ | /uː/ | /ɛks/ | /iː ˈɡrajka/ | /ˈzeːta/ |
Izplatīšanās
Latīņu valoda un latīņu alfabēts izplatījās Romas impērijā un turpināja pastāvēt arī pēc tās sabrukuma. Kad Eiropas tautas sāka veidot savu nacionālo rakstību, par pamatu visbiežāk izmantoja latīņu alfabētu: angļi 7. gadsimtā, vācieši 8. gadsimtā, franči 9. gadsimtā, itālieši 10. gadsimtā, zviedri 13. gadsimtā, čehi 13. gadsimtā, poļi 14. gadsimtā un vēlākajos gadsimtos citas tautības. Veidojot nacionālos alfabētus, izmantoja visus vai pārsvarā visus pamatburtus, dažkārt veidojot jaunus. Dažādo valodu īpatnējās skaņas tika apzīmētas:
- ar savienotiem burtiem (ligatūrām);
- ar diviem vai trim blakus burtiem, piemēram: sh, sch, th;
- papildinot dažus burtus ar diakritiskām zīmēm - svītriņām, komatiem, jumtiņiem, punktiņiem u.c., piemēram, ā, ķ, š, ä.
Viduslaikos bija izplatīts īpašs latīņu alfabēta burtu tips — gotiskie burti jeb fraktūra. Šie burti bija izlocīti, ar smailiem, asiem stūriem. Gotiskais raksts sevišķi populārs bija Vācijā un Zviedrijā. Latīņu alfabētu ar papildinājumiem un grozījumiem lieto lielākā daļa Eiropas tautu, izņemot bulgārus, grieķus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, arī visās Amerikas valstīs un Austrālijā, daļa Āfrikas valstu, izņemot arābu zemes un Etiopiju, dažās Āzijas valstīs (Turcijā, Indonēzijā, Vjetnamā). Latīņu alfabētu lieto apmēram 30% pasaules iedzīvotāju.
Latīņu alfabēts ir pasaulē visizplatītākais alfabēts. Tajā ir 26 burti:
A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, U, V, W, X, Y, Z
Lielākoties dažādās valodās ievieš papildu modificētus burtus (piem., Á, Ů, Ò), vai nelieto dažus pamatkomplekta burtus (latviešu valodā: q, w, x, y).
Latviešu valodai tiek lietots modificēts latīņu alfabēts, kurā ir 33 burti:
A, Ā, B, C, Č, D, E, Ē, F, G, Ģ, H, I, Ī, J, K, Ķ, L, Ļ, M, N, Ņ, O, P, R, S, Š, T, U, Ū, V, Z, Ž
Ir pazīstami lielie burti (kā ČŠŽ) un mazie burti (čšž).
Atsauces
- ↑ «Latīņu raksts». Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 728. lpp.
- ↑ Termini.gov.lv Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. R.: Valsts valodas aģentūra, 2007.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latīņu raksts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Skatīt arī
|