Iecava: Atšķirības starp versijām
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.1 |
m Atjaunota informācija. |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
| area_total_km2 = 4.05 |
| area_total_km2 = 4.05 |
||
| area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |
| area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |
||
| population_as_of = |
| population_as_of = 2020 |
||
| population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> |
| population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> |
||
| population_total = |
| population_total = 5744 |
||
| population_density_km2 = auto |
| population_density_km2 = auto |
||
| latd = 56 |
| latd = 56 |
||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 12. marts, plkst. 17.48
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Iecava | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Iecavas kultūras nams | |
  Iecava | |
| Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°EKoordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Iecavas novads |
| Pirmoreiz minēta | 1492. gadā |
| Pilsētciemats no | 1958. gadā |
| Ciems no | 1990. gadā |
| Platība[1] | |
| • Kopējā | 13,9 km2 |
| • sauszeme | 13,5 km2 |
| • ūdens | 0,4 km2 |
| Augstums | 21 m |
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |
| • kopā | 5 343 |
| • blīvums | 395,5 iedz./km2 |
 Iecava Vikikrātuvē | |
Iecava ir apdzīvota vieta Zemgalē, Iecavas novada centrs un viens no lielākajiem ciemiem pēc iedzīvotāju skaita Latvijā. Ciems izvietojies Iecavas upes krastā 21 km attālumā no Bauskas, 30 km attālumā no Jelgavas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā.
Vēsture
Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. 1812. gada 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja pret Napoleona Lielās armijas Prūšu korpusu. Pēc Napoleona kara Iecavā sāka attīstīties sabiedriskā un kultūras dzīve: tika uzcelta skola, pagasta nams, aptieka, miertiesas ēka, Amatnieku nams. 1. pasaules kara laikā, īpaši 1915. gadā, Iecava stipri cieta — tika nopostīta muižas pils, palika tikai 43 mājas [4].
1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās pēckara gados pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus.
Mūsdienu Iecavas lielciems izveidojies, saplūstot bijušajam Iecavas pilsētciematam ar Dartiju, Rakmenti un Pārupi.
1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. g. fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[5]
Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā Iecava ir lielāka par pusi Latvijas pilsētu, tā vēl mūsu dienās (2020) ir lielciems. Citu lielciemu starpā Iecava īpaši izceļas ar savu dominēšanu apkārtējo lauku teritoriju vidū (līdz tuvākām pilsētām 20—30 km, līdz tuvākajam lielciemam Ķekavai 25 km).[6]
Saimniecība un kultūra
Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo"[7]. Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[8] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
- ↑ «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī.
- ↑ Iecava no ciema varētu kļūt par pilsētu — LSM.LV
- ↑ Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
| ||||||||||||||
|