Baltinavas pagasts
| Baltinavas novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Baltinava | |||||
| Kopējā platība:[2] | 186,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 183,1 km2 | |||||
| • Ūdens: | 3,2 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2023):[3] | 886 | |||||
| Blīvums (2023): | 4,8 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Sarmīte Tabore (Mēs - Baltinavai!) | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Baltinavas novads Vikikrātuvē
| ||||||
Baltinavas novads ir pašvaldība Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā. Robežojas ar Kārsavas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas un Briežuciema pagastiem un Viļakas novada Šķilbēnu pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Baltinava (novada centrs), Demerova, Obeļova, Žeikari.
Daba
Reljefa formas
Brieksīnes kalns, Greiziekalni, Jorzovas kalns, Kapu kalns, Kapčuka kalns, Koraba kalns, Majaka kalns, Puncuļovas pilskalns, Rubuļa kalns, Sila kalns, Svātais kalns, Zvonu kalni.
Hidrogrāfija
Ūdensteces
Asarovas riucs, Aukupeite, Diukšupe, Griušļova, Iudrupe, Kaņepe, Krākupe, Kūkova, Kupsa, Nārstes riucs, Pazlauga, Peisa riucs, Požarīnes riucs, Puncuļova, Smiltine, Supenka, Vīksnas grāvis, Zvaiga.
Ūdenstilpes
Baltinavas dīķis, Lobvordeits, Motrīnes ezers, Mozais ezers, Obeļovas ezers, Pazlauka, Puncuļovas ezers, Svātūnes ezers (Svātiunes ezers), Zaprūds.
Purvi
Dansku pūrs, Peisa pūrs, Sapronaukas pūrs, Vierša pūrs.
Dabas aizsardzība
Novada teritorijā atrodas neliela dabas parka Numernes valnis daļa. Novada teritorijā atrodas dabas liegums Motrines ezers.
Vēsture
Līdz 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanai mūsdienu Baltinavas novada teritorijā atradās Adzeles zemes Ābelenes pilsnovads (Abelen). 13.-16. gadsimtā tas atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada, 17.-18. gadsimtā Inflantijas vaivadijas Viļakas stārastijas, 19. gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa teritorijā.
Līdz 1920. gada zemes reformai novadā atradās Baltinavas muižas zemes. 1935. gadā Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagasta platība bija 149,5 km² un tajā dzīvoja 8195 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Baltinavas, Bukstu, Demerovas, Kukovas, Kvašņevas, Obeļevas un Pazlaukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baltinavas ciems ietilpis Viļakas apriņķī (1945—1949) un Kārsavas (1949—1962) un Balvu (pēc 1962. gada) rajonos. Baltinavas ciemam 1959. gadā pievienoja Demerovas ciema kolhoza «Novij putj» teritoriju, 1960. gadā — likvidē Obeļovas ciema padomi ar kolhozu "Ezermala", Pazlaukas ciema padomi ar kolhozu "Dzintars" un Kvašņevas ciema padomi, apvienojot Baltinavas ciema padomē un izveidojot padomju saimniecību «Baltinava». Kolhoza «Daugava» teritoriju pievienoja Kalniešu ciemam. 1971. gadā kolhoza «Novij putj» teritoriju pievienoja Upītes ciemam. 1977. gadā Baltinavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Upītes ciema, daļu Malnavas ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Salnavas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Baltinavas pagastu reorganizēja par Baltinavas novadu.
Teritoriālais iedalījums
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
Apdzīvotās vietas: Aiztiļts, Baltinava, Blauzgova, Boncāni, Buksti, Čudarīne, Danski, Demerova, Dupurova, Dūcprīde, Dziervīne, Grikovka, Jorzova, Karpova, Kaši, Keiši, Kolnumeži, Lauruti, Leidumi, Lemešova, Maiļupe, Maksi, Morkova, Obeļova, Odumova, Pazlauga, Peisova, Pleitova, Pliešova, Puncuļova, Punduri, Risova, Sloboda, Surikova, Svātūne, Sviļpova, Tutinova, Žeikari, Žurlova
Etniskais sastāvs
Pašvaldība
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas
- Aizelkšņu senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā pie Puncuļevas kapsētas
- Alotāju kalns - pilskalns - Puncuļevā, Kārsavas - Baltinavas lielceļa labajā pusē
- Baltinavas katoļi baznīca (1909., 1920., 1931., baznīcas ērģeles ir mākslas pieemineklis)
- Baltinavas muižas parks (19. gadsimta 1. puse)
- Baltinavas pareizticīgo baznīca
- Baltinavas pagasta tiesa (20. gadsimta trīsdesmitie gadi)
- Brieksīnes kapu kapliča (20. gadsimta sākums)
- Duļbovas motordzirnavas un saimniecības ēkas (1934. gads)
- Ķeišu senkapi (Kapu kalns, Bērzu kalns) - Ķeišos
- Lukstenieku senkapi (Kara kapi) - Puncuļevā
- Obeļovas (Abelenes) jeb Puncuļevas pilskalns - Puncuļevā
Attēlu galerija
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites
 | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||