Krievijā valdošais režīms, kas nenogurstoši izplata melus par "nacisma atdzimšanu" Ukrainā un Baltijas valstīs, tikmēr piever acis uz antisemītisma izpausmēm pašā Krievijā, kur ebrejiem dzīvot kļūst arvien nedrošāk.
Krievijas opozīcijas politiķis Vladimirs Kara-Murza, kuram piespriesti 25 cietumā par Krievijas izvērstā kara Ukrainā nosodīšanu, nogādāts izciest sodu stingra režīma kolonijā Sibīrijā, svētdien paziņoja viņa advokāts.
Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka taisnīguma uzvara cīņā pret Krievijas agresiju ir svarīga ne tikai Ukrainai un ukraiņiem. "Ir arī jāparāda jebkuram potenciālajam agresoram, – ja kāds mēģinās kļūt par agresoru, starptautiskā sabiedrība momentā apvienosies un sodīs," norāda Kostins.
Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Rietumiem ir jārēķinās, ka Krievijas radītie draudi Eiropas drošībai saglabāsies gan tādā gadījumā, ja Vladimira Putina režīms piedzīvos sakāvi karā pret Ukrainu, gan arī gadījumā, ja Krievijai izdotos paturēt daļu okupētās teritorijas, intervijā Somijas medijam "Yle" brīdina Igaunijas Starptautiskā drošības centra pētniece Kristi Raika.
Bijušā pašpasludinātās Doneckas tautas republikas "aizsardzības ministra" Igora Girkina (plašāk pazīstams kā Strelkovs) aizturēšana Maskavā, domājams, sadusmos viņa atbalstītājus Krievijas militāro blogeru un karavīru vidū, prognozē Lielbritānijas militārais izlūkdienests.
Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) otrdien paziņojis, ka nolēmis izbeigt krimināllietu, kas bija ierosināta pret nedēļas nogalē notikušā bruņotā dumpja organizatoriem. Šī dumpja vadonis bija algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins, kurš bija apņēmies panākt Krievijas militārās vadības maiņu.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins pirmdien pēc gandrīz divas diennaktis ilgas klusēšanas izplatījis jaunu paziņojumu, kurā noliedzis, ka sestdien notikušā dumpja mērķis bija gāzt Krievijā valdošo režīmu.
Krievijas cietumā ieslodzītais opozīcijas aktīvists Iļja Jašins nosūtījis atklātu vēstuli Čehijas prezidentam Petram Pavelam, kurš nesen izteicās, ka rietumvalstu specdienestiem vajadzētu rūpīgi uzmanīt šajās valstīs dzīvojošos Krievijas pilsoņus, līdzīgi kā Otrā pasaules kara laikā ASV vērsās pret japāņiem.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins ilgu laiku tika uzskatīts par Krievijas vadonim Vladimiram Putinam pietuvinātu personu un pat salīdzināts ar bēdīgi slaveno Grigoriju Rasputinu, kurš Krievijas impērijas norieta posmā bija ieguvis lielu ietekmi cara Nikolaja II galmā.
Ukrainā joprojām turpinās pretuzbrukuma darbības, ko apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka komandieri pašlaik ir pozitīvi noskaņoti. Krievijas armija vietām izrāda sīvu pretestību, tomēr analītiķi norāda uz taktiskiem panākumiem Zaporižjas apgabalā. Kā vairāki Rietumu politiķi norādījuši laikrakstam "The New York Times", veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Krievijas prezidents Valdimirs Putins varētu izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju.
Arvien drūmāka noskaņa pārņem Krievijas eliti par prezidenta Vladimira Putina izredzēm uzvarēt karā Ukrainā. Pat visoptimistiskākie uzskata, ka "iesaldēts" konflikts ir labākais Kremlim šobrīd iespējamais iznākums. Tā vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz vairākiem par situāciju Kremlī informētiem avotiem.
Krievijas diktatora Vladimira Putina vadītās valsts divas galvenās iezīmes ir autoritārisms un personības kults, sarunā ar Latvijas Televīziju secina vēsturnieks Sergejs Radčenko.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa "troikai" ir jāstājas tiesas priekšā par Krievijas veiktajiem agresijas noziegumiem pret Ukrainu". Ar šādu paziņojumu nācis klajā Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, kurš trešdien Rīgā tikās ar savu Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība").
9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.