Dņipro
Dņepropetrovska, arī Dņipropetrovska (ukraiņu: Дніпропетровськ), ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz Kijevas un Harkovas) pilsēta Ukrainā. Apgabala centrs un liels rūpniecības centrs.
Dņepropetrovska Дніпропетровськ | |||
---|---|---|---|
| |||
| |||
Koordinātas: 48°27′0″N 34°59′0″E / 48.45000°N 34.98333°EKoordinātas: 48°27′0″N 34°59′0″E / 48.45000°N 34.98333°E | |||
Valsts |
| ||
Apgabals |
| ||
Pilsētas padome |
| ||
Dibināta | 1776 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 405 km2 | ||
Augstums | 155 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[2] | |||
• kopā | 968 502 | ||
• blīvums | 2 486/km² | ||
Pasta indekss | 49000 | ||
Tālruņu kods | +380 56(2) | ||
Mājaslapa | gorod.dp.ua | ||
|
Pilsēta nosaukta boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā.
Pazīstama kā kosmiskās rūpniecības centrs. Šeit kopš 20. gadsimta vidus atrodas rūpnīca «Južmaš» — starpkontinentālo ballistisko raķešu un mākslīgo Zemes pavadoņu ražošanas uzņēmums. Pilsētā atrodas vairākas metaluģiskās un mašīnbūves rūpnīcas.
Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ spēlējusi lielu politisko lomu gan PSRS (PSKP CK bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā Ukrainā. No Dņepropetrovskas nākuši tādi politiķi kā Leonīds Brežņevs, Leonīds Kučma, Jūlija Timošenko.
Īsa vēsture
1776. gadā ar Krievijas impērijas Azovas guberņas ģenerālgubernatora pavēli tiek dibināta pilsēta, kuru par godu carienei Jekaterinai II nosauc par Jekaterinoslavu. Tā kļūst par jaundibinātās guberņas centru.
No 19. gs 80. gadiem sākas strauja metalurģiskās un metālapstrādes rūpniecības attīstība.
Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslava ir cīņu arēna starp vairākiem ienaidniekiem (boļševikiem, Deņikina armiju, Mahno karaspēku u.c.) — pilsēta astoņas reizes tiek ieņemta no dažādiem karaspēkiem.
1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvē par Dņepropetrovsku boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā viņam vēl dzīvam esot.
No 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim pilsēta ir vācu okupācijā, bet jau 1944. gadā sākta gigantiskas rūpnīcas «Južmaš» celtniecība.
1995. gadā pilsētā sāk darboties metro.
Cilvēki
Dņipropetrovskā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Oksana Bajula (Оксана Сергеевна Баюл) (1977) — daiļslidotāja
- Jeļena Blavatska (Елена Блаватская, Madame Blavatsky) (1831—1891) — teozofijas pamatlicēja
- Aleksandrs Galičs (Александр Аркадьевич Галич) (1918—1977) — krievu dziesminieks
- Iļja Kabakovs (Илья Иосифович Кабаков) (1933) — krievu mākslinieks
- Tatjana Navka (Татьяна Александровна Навка) (1975) — daiļslidotāja
- Vadims Sidurs (Вадим Абрамович Сидур) (1924—1986) — krievu tēlnieks
- Jūlija Timošenko (Юлія Володимирівна Тимошенко) (1960) — politiķe
- Kliments Vorošilovs (Климент Ефремович Ворошилов) (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks
- Jevgēņijs Vučetičs (Евгений Викторович Вучетич) (1908—1974) — padomju tēlnieks
Atsauces
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņepropetrovska.