Apūdeņošana: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. jūlijs, plkst. 17.07 labot Turaids (diskusija \| devums) Pašpārbaudītie, Patrollers 37 559 edits mNav labojuma kopsavilkuma ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2023. gada 3. marts, plkst. 11.21 labot atcelt Meistars Joda (diskusija \| devums) Administratori 43 135 edits mNav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes Android app edit)
(4 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: {{papildu atsauces+}} [[Attēls:PivotWithDrops.JPG\|thumb\|250px\|Horizontālās virzības apūdeņošanas sistēma apvienojumā ar smidzinātājiem]] '''Apūdeņošana''' jeb '''irigācija'''<ref>{{Tīmekļa atsauce \|url= http://termini.lza.lv/term.php?term=irrigation \| title= Akadēmiskā terminu datubāze - irrigation \| publisher= [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] \| accessdate= 2015. gada 15. jūlijā \| language= latviski}}</ref> ir [[lauksaimniecība]]s [[tehnoloģija]], kuras būtība ir ūdens pievadīšana laukiem no iekšējām [[ūdenstilpe\|ūdenstilpēm]] (parasti [[upe\|upēm]] vai [[ezers\|ezeriem]]), lai nodrošinātu [[augājs\|augāju]] attīstību. 5. rindiņa: == Vēsture == 20. gadsimta sešdesmitajos gados tika veikti rūpīgi pirmo upju [[civilizācija\|civilizāciju]] apūdeņošanas sistēmu pētījumi. Tika noskaidrots, ka, piemēram, [[Divupe\|Divupē]], apūdeņošana tās sākuma posmā tika veikta galvenokārt kā dabīgo upes atteku un kanālu tīrīšana un padziļināšana. Tikai vēlāk jau esošajiem dabīgajiem kanāliem sāka piebūvēt mākslīgus pievadkanālus. Tādējādi gar upēm veidojās daudzas vietējas apūdeņošanas sistēmas, kas bija katra atsevišķa ciemata īpašumā un rīcībā. Vairāku nākamo gadsimtu laikā daudzās vietējās apūdeņošanas sistēmas pakāpeniski integrējās vienotā visa upes baseina vai vismaz nozīmīgas tā daļas ~~apūdeņošana~~apūdeņošanas sistēmā. Vienlaikus noritēja arī atsevišķo ciematu integrācija vienotā, centralizētā valstī. Šie pētījumi uzskatāmi parāda, cik izšķiroša nozīme civilizācijas attīstības sākotnējā posmā bija labvēlīgiem dabas faktoriem. Dabīgās apūdeņošanas sistēmas Divupē, [[Nīla]]s un citu līdzīgu upju ielejās daudzējādā ziņā bija unikālas. Šo reģionu iedzīvotājiem tās nodrošināja nesalīdzināmi lielākas [[pārtika]]s iegūšanas iespējas, nekā vairumā citu teritoriju. 14. rindiņa: {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Ekonomika]]▼ {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} ▲[[Kategorija:~~Ekonomika~~Saimniecība]]