Krasnodara
Krasnodara (krievu: Краснодар) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes. Krasnodaras novada administratīvais centrs. Kubaņas reģiona vēsturiskais centrs. Kubaņas kazaku galvenais centrs.
| Krasnodara | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Краснодар | |||
 | |||
| |||
  Krasnodara  Krasnodara | |||
| Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°EKoordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts |
 Krasnodaras novads | ||
| Federālais apgabals | Dienvidu federālais apgabals | ||
| Citi nosaukumi |
Jekaterinodara (1794-1920) | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 294,908 km2 | ||
| Augstums | 25−30 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 1 138 654 | ||
| • blīvums | 3 861/km² | ||
| Mājaslapa |
krd | ||
 Krasnodara Vikikrātuvē | |||
Pašlaik Krasnodara ir viens no lielākajiem Krievijas ekonomiskajiem centriem. Tā ir viena no visstraujāk augošajām Krievijas pilsētām un devītā visstraujāk augošā pilsēta Eiropā.[3] Tomēr atšķirībā no lielākās daļas lielo pilsētu, Krasnodaras ekonomika ir postindustriāla. Tās pamatā galvenokārt ir pakalpojumu nozare.
Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1 138 654 (2024. gadā), tā ir 12. lielākā pilsēta Krievijā. Krasnodaras aglomerācijā dzīvo 1 728 678 cilvēki (2023. gadā), kas ir 8. lielākā aglomerācija valstī.[4]
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja Krimas hanistei, kas pēc Kučuk-Kainardžas līguma parakstīšanas kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II Lielā izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai.
Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras Krievu—turku karā 1793. gadā, kad Kubaņas upes krastā uz Osmaņu impērijai piederošās Čerkesijas robežas tika uzbūvēts Jekaterinodaras (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu kazaku pilsētu. Kopš 1888. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. 1897. gadā pilsētā tika atklāts obelisks par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā.
Krievijas pilsoņu kara laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan balto, gan sarkano rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem.
Otrā pasaules kara laikā Krasnodaru no 1942. gada 12. augusta līdz 1943. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna.
20. gadsimta 70.-80. gados pilsētas nomalē tika masveidā attīstīti rajoni, kas sastāv no standarta paneļu māju sērijām. 1973. gadā Krasnodaras dienvidaustrumu daļā tika uzbūvēta Krasnodaras ūdenskrātuve, lai nodrošinātu ražošanas un meliorācijas darbību izpildi.
Kopš 90. gadu sākuma daudzām pilsētas ielām tika atgriezti to iepriekšējie nosaukumi. 2004. gadā pilsētai tika pievienotas Kalininas un Paškovskas ciemati. Krasnodaras iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar migrācijas procesiem.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuKrasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas.
| Karte | Apriņkis | Platība,
km² |
Iedzīvotāju skaits (2022) |
|---|---|---|---|
| Rietumu | 22 | ↗199 511 | |
| Karasunskas | 152 | ↗306 131 | |
| Prikubanskas | 474 | ↗404 884 | |
| Centrālais | 28,5 | ↗188 818 |
Krasnodaras aglomerācija
labot šo sadaļuKrasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan Adigejas Republikas teritorijas.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| 1856 | 1897 | 1913 | 1914 | 1923 | 1926 | 1931 | 1937 | 1939 | 1956 | 1959 | 1962 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 8900 | 65 606 | 102 000 | 102 200 | 144 327 | 158 460 | 170 059 | 168 135 | 203 806 | 271 000 | 313 110 | 354 000 |
| 1967 | 1970 | 1973 | 1975 | 1976 | 1979 | 1982 | 1985 | 1986 | 1987 | 1989 | 1990 |
| 407 000 | 464 147 | 505 000 | 535 000 | 535 000 | 560 438 | 588 000 | 602 000 | 603 000 | 623 000 | 620 516 | 626 000 |
| 1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | 2002 |
| 631 000 | 635 000 | 636 000 | 638 000 | 645 000 | 647 000 | 650 000 | 647 400 | 643 400 | 639 000 | 634 700 | 646 175 |
| 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 |
| 646 200 | 719 400 | 715 400 | 710 400 | 709 000 | 709 800 | 710 686 | 744 995 | 744 900 | 763 899 | 784 048 | 805 680 |
| 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2023 | 2024 | |||
| 829 677 | 853 848 | 881 476 | 899 541 | 918 145 | 932 629 | 1 099 344 | 1 121 291 | 1 138 654 |
Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanas rezultātiem pilsētā dzīvoja šādu tautību pārstāvji — krievi (86,82 %), armēņi (1,88 %), ukraiņi (0,51 %), adigi (0,35 %) un citi.
Izglītība
labot šo sadaļuKrasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas.
Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp:
- Kubaņas Valsts universitāte;
- Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte;
- Kubaņas Valsts Agrārā universitāte;
- Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte;
- Krasnodaras Valsts Kultūras institūts;
- Kubaņas Valsts fiziskās kultūras, sporta un tūrisma universitāte;
- Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte;
Ekoloģija
labot šo sadaļuVides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada autotransports. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, ogļūdeņražu, oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīda satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.[5]
2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja Maskavā šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu.
Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas.
Cilvēki
labot šo sadaļuKrasnodarā dzimuši:
- Andrejs Škuro (Шкуро, 1887–1947), balto kustības ģenerālis Krievijas pilsoņu karā
- Semjons Kirljans (Кирлиан, 1898–1978), Kirljana fotogrāfijas izgudrotājs
- Karens Šahnazarovs (Шахназаров, 1952), kinorežisors ("Mēs no džeza"/Мы из джаза, 1983)
- Genādijs Padalka (Падалка, 1958), kosmonauts
- Anna Ņetrebko (Нетребко, 1971), operdziedātāja
- Sergejs Tivjakovs (Тивяков, 1973), šaha lielmeistars
- Inna Žukova (Жукова, 1986), mākslas vingrotāja
- Margarita Simonjana (Симоньян, 1980), propagandiste
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Оценка численности населения Краснодарского края на 1 января 2024 г.». Federālais Valsts statistikas dienests.
- ↑ Краснодар официально признан городом-миллионником
- ↑ «Эксперт назвал Краснодар одним из самых быстрорастущих городов в Европе». kubnews.ru (krievu). 2022-02-18. Skatīts: 2023-01-18.
- ↑ "Численность населения регионов и городских агломераций: что показывают результаты Всероссийской переписи населения 2020 года". Фонд «Институт экономики города».
- ↑ "ЭКОЛОГИЧЕСКАЯ СИТУАЦИЯ В ГОРОДЕ КРАСНОДАРЕ". Кубанский государственный технологический университет, 350072, г. Краснодар, ул. Московская, 2.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnodara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)