Saraja
Saraja (Sarāy no persiešu valodas سرای, sarāy — 'māja, mājvieta') bija viduslaiku pilsēta, Zelta Ordas galvaspilsēta un viena no lielākajām viduslaiku Eirāzijas pilsētām.
Vecā Saraja
Veco Saraju jeb Batu Saraju (tatāru: Сарай-Бату) ap 1242. gadu dibināja Batuhans pie Volgas attekas Ahtubas, aptuveni 120 kilometrus uz ziemeļiem no Astrahaņas. Tā bija Zelta Ordas ekonomiskais un tirdzniecības centrs pie Zīda ceļa ziemeļu atzara.
Jaunā Saraja
Berkehans ap 1260. gadu nodibināja jaunu pilsētu jeb Berkes Saraju (tatāru: Сарай-Бәркә) aptuveni 180 km augšpus Vecās Sarajas, netālu no mūsdienu Volgogradas. Uzbeghana valdīšanas laikā 1330. gados sākās jaunas galvaspilsētas būve, kas pieminēta viņa dēla Džanibeka valdīšanas laikā ap 1342. gadu.
1395. gadā Tamerlans nopostīja Jauno Saraju, tomēr to līdz 1402. gadam atjaunoja. 1471. gadā Saraju pilnīgi izpostīja krievu laupītāji uškuiņiki (ушкуйники).
Pēc Astrahaņas hanistes iekarošanas 1556. gadā krievi iznīcināja Sarajas cietokšņa paliekas un 1558. gadā uzcēla Caricinas cietoksni.
Arheoloģiskie izrakumi
No 1919. līdz 1922. gadam latviešu arheologs Francis Balodis veica arheoloģiskos izrakumus Sarajā un citās Pievolgas tatāru senpilsētās.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saraja.
