(Go: >> BACK << -|- >> HOME <<)
Pāriet uz saturu

Luhanskas apgabals: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
(15 starpversijas, ko saglabājuši 9 lietotāji, nav parādīta)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
| name = Luhanskas apgabals
| name = Luhanskas apgabals
| official_name = Луганська область
| official_name = Луганська область
| image_skyline =Тропинка_к_Синему_броду_из_Успенки,_вид_на_бугор_-_panoramio_-_Anton_Gorbachov.jpg
| image_skyline =
| imagesize = 300px
| imagesize = 300px
| image_caption =
| image_caption =
21. rindiņa: 21. rindiņa:
| longd = | longm = | longs = | longEW =
| longd = | longm = | longs = | longEW =
| seat_type = Centrs
| seat_type = Centrs
| seat = [[Luhanska]]
| seat = [[Luhanska]] (de iure)<br/>[[Severodonecka]] (de facto)
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 32
| parts = 32
27. rindiņa: 27. rindiņa:
| p2 = [[Antracita]]
| p2 = [[Antracita]]
| p3 = [[Brjanka]]
| p3 = [[Brjanka]]
| p4 = [[Kirovska (Luhanskas apgabals)|Kirovska]]
| p4 = [[Holubivka]]
| p5 = [[Krasnijluča]]
| p5 = [[Hrustaļnija]]
| p6 = [[Krasnodona]]
| p6 = [[Sorokine]]
| p7 = [[Lisičanska]]
| p7 = [[Lisičanska]]
| p8 = [[Luhanska]]
| p8 = [[Luhanska]]
35. rindiņa: 35. rindiņa:
| p10 = [[Roveņki]]
| p10 = [[Roveņki]]
| p11 = [[Rubižne]]
| p11 = [[Rubižne]]
| p12 = [[Sverdlovska]]
| p12 = [[Dovžanska]]
| p13 = [[Severodonecka]]
| p13 = [[Severodonecka]]
| p14 = [[Stahanova]]
| p14 = [[Kadijivka]]
| p15 = [[Antracitas rajons]]
| p15 = [[Antracitas rajons]]
| p16 = [[Bilovodskas rajons]]
| p16 = [[Bilovodskas rajons]]
58. rindiņa: 58. rindiņa:
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (57,96%)}}<br />[[krievi]] (39,05%)
| population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (57,96%)}}<br />[[krievi]] (39,05%)
| website = {{url|http://www.loga.gov.ua}}
| website = {{URL|http://www.loga.gov.ua}}
}}
}}
'''Luhanskas apgabals''' ({{val|uk|Луганська область}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar [[Harkivas apgabals|Harkovas]] un [[Doņeckas apgabals|Doņeckas]] apgabaliem rietumos, kā arī ar [[Krievija]]s [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalu]] austrumos un dienvidaustrumos, [[Belgorodas apgabals|Belgorodas]] un [[Voroņežas apgabals|Voroņežas]] apgabaliem ziemeļos.
'''Luhanskas apgabals''' ({{val|uk|Луганська область}}) ir viens no [[Ukraina]]s apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Doneckas apgabals|Doneckas]] apgabaliem rietumos, kā arī ar [[Krievija]]s [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalu]] austrumos un dienvidaustrumos, [[Belgorodas apgabals|Belgorodas]] un [[Voroņežas apgabals|Voroņežas]] apgabaliem ziemeļos.


== Vēsture ==
== Vēsture ==
[[Attēls:Baba 0084.JPG|thumb|150px|left|Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gs.).]]
[[Attēls:Baba 0084.JPG|thumb|150px|left|Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gadsimts)]]
Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas ([[Avāri (senie)|avāri]], [[pečeņegi]], [[bulgāri]], [[maģāri]], [[polovcieši]]), kas 9. gadsimtā atradās [[Hazāri|Hazāru kaganāta]] pakļautībā.
Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas ([[Avāri (senie)|avāri]], [[pečeņegi]], [[bulgāri]], [[maģāri]], [[polovcieši]]), kas 9. gadsimtā atradās [[Hazāri|Hazāru kaganāta]] pakļautībā.
1223. gadā [[Kauja pie Kalkas upes|Kaujā pie Kalkas upes]] [[Mongoļu impērija]]s karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un [[Kijevas Krievzeme]]s karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva [[Zelta Orda]]s pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (''Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan'', valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no [[Maskavija]]s, [[Lietuvas dižkunigaitija]]s, vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ieceļoja Donas [[kazaki]], kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.
1223. gadā [[Kauja pie Kalkas upes|Kaujā pie Kalkas upes]] [[Mongoļu impērija]]s karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un [[Kijivas Krievzeme]]s karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva [[Zelta Orda]]s pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (''Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan'', valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no [[Maskavija]]s, [[Lietuvas dižkunigaitija]]s, vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ieceļoja Donas [[kazaki]], kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.


[[Bogdans Hmeļņickis|Bogdana Hmeļņicka]] vadītās sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā.
[[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] laikā šajā apgabalā ieradās Polijas-Lietuvas kopvalstij nepakļāvīgie kazaki. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā.
18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās [[Zaporožjes Seča]]s atamanam Kirilam Razumovskim. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (''Славяносербия''), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva [[Krievijas impērija]]s Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta [[Jaunkrievija]]s guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (''Gascoigne'') pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja [[čuguns|čuguna]] rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējais Doņeckas apgabals.
18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās [[Zaporižjas Seča]]s atamanam [[Kirils Razumovskis|Kirilam Razumovskim]]. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (''Славяносербия''), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva [[Krievijas Impērija]]s Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta [[Jaunkrievija]]s guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (''Gascoigne'') pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja [[čuguns|čuguna]] rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas guberņā]], kurā tolaik ietilpa tagadējā Luhanskas apgabala rietumu daļa.


No 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], 1932. gadā no Dņepropetrovskas apgabala un Harkovas apgabalu daļām izveidoja Doņeckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doņeckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. [[Donbasa karš|Donbasa kara]] laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Luhanskas apgabala dienvidu daļu.
No 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doneckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas sastāvā. [[Donbasa karš|Donbasa kara]] laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Luhanskas apgabala dienvidu daļu, pasludinot starptautiski neatzīto, Krievijas kontrolētas [[Marionešu valsts|marionešu valdības]] pārvaldīto "[[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]]" (LTR). Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā lielākā daļa apgabala nonāca [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] okupācijā.


== Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001) ==
== Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001) ==
136. rindiņa: 136. rindiņa:
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.480278|long=38.797778|position = right |label='''[[Alčevska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.480278|long=38.797778|position = right |label='''[[Alčevska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.129722|long=39.104167|position = right |label='''[[Antracita]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.129722|long=39.104167|position = right |label='''[[Antracita]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.438889|long=38.7175|position = left |label=[[Artemivska (Luhanskas apgabals)|Artemivska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.438889|long=38.7175|position = left |label=[[Kipuče]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.484722|long=38.677778|position = left |label='''[[Brjanka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.484722|long=38.677778|position = left |label='''[[Brjanka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.0833|long=39.7833|position = top |label=[[Vozneseņivka]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.0833|long=39.7833|position = top |label=[[Vozneseņivka]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.751944|long=38.495|position = right |label=[[Hirske]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.751944|long=38.495|position = right |label=[[Hirske]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.6|long=38.6|position = right |label=[[Irmino]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.6|long=38.6|position = right |label=[[Irmino]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.6375|long=38.643333|position = right |label='''[[Kirovska (Luhanskas apgabals)|Kirovska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.6375|long=38.643333|position = right |label='''[[Holubivka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.127222|long=38.919167|position = left |label='''[[Krasnijluča]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.127222|long=38.919167|position = left |label='''[[Hrustaļnija]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.299167|long=39.749722|position = right |label='''[[Krasnodona]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.299167|long=39.749722|position = right |label='''[[Sorokine]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.05|long=38.2167|position = left |label=[[Kreminna]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.05|long=38.2167|position = left |label=[[Kreminna]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.901111|long=38.445833|position = right |label='''[[Lisičanska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.901111|long=38.445833|position = right |label='''[[Lisičanska]]'''}}
154. rindiņa: 154. rindiņa:
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.438889|long=38.819444|position = bottom |label=[[Perevaļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.438889|long=38.819444|position = bottom |label=[[Perevaļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.629722|long=38.561944|position = top |label='''[[Pervomajska (Luhanskas apgabals)|Pervomajska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.629722|long=38.561944|position = top |label='''[[Pervomajska (Luhanskas apgabals)|Pervomajska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.283333|long=38.883333|position = right |label=[[Petrovske]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.283333|long=38.883333|position = right |label=[[Petrovo-Krasnosiļļa]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.633333|long=38.38|position = left |label=[[Popasna]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.633333|long=38.38|position = left |label=[[Popasna]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49|long=38.3|position = left |label=[[Priviļļa]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49|long=38.3|position = left |label=[[Priviļļa]]}}
160. rindiņa: 160. rindiņa:
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.015278|long=38.381667|position = right |label='''[[Rubižne]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.015278|long=38.381667|position = right |label='''[[Rubižne]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.956389|long=38.481389|position = right |label='''[[Severodonecka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.956389|long=38.481389|position = right |label='''[[Severodonecka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.568056|long=38.658611|position = left |label='''[[Stahanova]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.568056|long=38.658611|position = left |label='''[[Kadijivka]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.2775|long=38.924167|position = right |label=[[Starobiļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.2775|long=38.924167|position = right |label=[[Starobiļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.35|long=39.7167|position = right |label=[[Suhodiļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.35|long=39.7167|position = right |label=[[Suhodiļska]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.416667|long=38.15|position = right |label=[[Svatove]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=49.416667|long=38.15|position = right |label=[[Svatove]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.058333|long=39.658333|position = bottom |label='''[[Sverdlovska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.058333|long=39.658333|position = bottom |label='''[[Dovžanska]]'''}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.738056|long=39.231111|position = right |label=[[Ščastja]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.738056|long=39.231111|position = right |label=[[Ščastja]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.1667|long=38.8333|position = right |label=[[Vahruševe]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.1667|long=38.8333|position = right |label=[[Bokovo-Hrustaļne]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.583333|long=38.933333|position = right |label=[[Zimohirja]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.583333|long=38.933333|position = right |label=[[Zimohirja]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.692778|long=38.519444|position = right |label=[[Zolote]]}}
{{VietasKarte~|Luhanskas apgabals|lat=48.692778|long=38.519444|position = right |label=[[Zolote]]}}

Versija, kas saglabāta 2024. gada 14. aprīlis, plkst. 11.06

Luhanskas apgabals
Луганська область
—  apgabals  —
Flag of Luhanskas apgabals
Karogs		 Coat of arms of Luhanskas apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Luhanska (de iure)
Severodonecka (de facto)
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 26 684 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 2 239 500
 - Blīvums 83,9/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (57,96%)
krievi (39,05%)
Mājaslapa: www.loga.gov.ua
Luhanskas apgabals Vikikrātuvē

Luhanskas apgabals (ukraiņu: Луганська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar Harkivas un Doneckas apgabaliem rietumos, kā arī ar Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem ziemeļos.

Vēsture

Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gadsimts)

Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijas-Lietuvas kopvalstij nepakļāvīgie kazaki. Lielā Ziemeļu kara laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā. 18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās Zaporižjas Sečas atamanam Kirilam Razumovskim. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (Славяносербия), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva Krievijas Impērijas Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta Jaunkrievijas guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (Gascoigne) pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja čuguna rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējā Luhanskas apgabala rietumu daļa.

No 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doneckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Luhanskas apgabala dienvidu daļu, pasludinot starptautiski neatzīto, Krievijas kontrolētas marionešu valdības pārvaldīto "Luhanskas tautas republiku" (LTR). Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā lielākā daļa apgabala nonāca Krievijas armijas okupācijā.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)

Tautība Skaits[1] %
ukraiņi 1 472 376 57,96 %
krievi 991 825 39,05 %
baltkrievi 20 587 0,81 %
tatāri 8 543 0,34 %
armēņi 6 587 0,26 %
moldāvi 3 252 0,13 %
azerbaidžāņi 3 123 0,12 %
ebreji 2 651 0,10 %
čigāni 2 284 0,09 %
poļi 2 107 0,08 %
citi 26 856 1,06 %
kopā 2 540 191 100,00 %

Pilsētas

Karte

Luhanskas apgabala pilsētu izvietojums (treknrakstā — apgabala nozīmes pilsētas)

Atsauces

  1. ↑ Всеукраїнський перепис населення 2001
Apgabali
Pilsētas ar speciālu statusu
Autonomā republika
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Luhanskas_apgabals&oldid=4042350"