(Go: >> BACK << -|- >> HOME <<)
Pāriet uz saturu

Nacionālais botāniskais dārzs: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
57. rindiņa: 57. rindiņa:


== Vēsture ==
== Vēsture ==
[[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Botaniskais darzs]] dibinats 1956. gadā ar LPSR Ministru Padomes 1956. gada 4. augusta lemumu Nr.44. BD pamatuzdevums bija Latvijai noderīgu augu introdukcija, aklimatizācija un to pielietošana praksē. Botāniskajā dārzā darbu uzsāka 70 darbinieki, to skaitā 9 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 46 apkalpojošie.
[[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] Botāniskais darzs dibināts 1956. gadā ar LPSR Ministru Padomes 1956. gada 4. augusta lemumu Nr.44. BD pamatuzdevums bija Latvijai noderīgu augu introdukcija, aklimatizācija un to pielietošana praksē. Botāniskajā dārzā darbu uzsāka 70 darbinieki, to skaitā 9 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 46 apkalpojošie.
Ar 1968. gada 1. janvāri Dārzam piešķīra zinātniski pētnieciskā institūta statusu<ref>PSRS MP Valsts zinātnes un tehnikas komitejas kolēģijas 1967. g. 16.nov. lēmums Nr. 72.</ref>.
Ar 1968. gada 1. janvāri Dārzam piešķīra zinātniski pētnieciskā institūta statusu<ref>PSRS MP Valsts zinātnes un tehnikas komitejas kolēģijas 1967. g. 16.nov. lēmums Nr. 72.</ref>.
Kopš dibināšanas Botāniskā dārza darbība organizēta divos sektoros – zinātniskajā un eksperimentālās ražošanas. Tajā tika iekoptas pastāvīgās ekspozīcijas – dendrārijs, rozārijs, dekoratīvo lakstaugu, ārstniecības, garšaugu u.c. kā arī izmēģinājumu platības. Uzceltas jaunas ražošanas ēkas, zinātniskā darba telpas, laboratorijas un siltumnīcas. Pētījumu rezultāti publicēti monogrāfijās un rakstu krājumos “Daiļdārzniecība” (1959 – 1989), “Tautsaimniecībā derīgie augi” (1960 – 1990), “Ботанические сады Прибалтики” u.c. 20. gadsimta 60. – 90. gados ZA Botāniskajā dārzā darbojās Baltijas zonas botānisko dārzu padome, kas koordinēja Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala botānisko dārzu zinātniskās pētniecības darbu. Tika uzturēti sakari ar 500 ārzemju botāniskajiem dārziem un zinātniskajām iestādēm 71 valstī.
Kopš dibināšanas Botāniskā dārza darbība organizēta divos sektoros – zinātniskajā un eksperimentālās ražošanas. Tajā tika iekoptas pastāvīgās ekspozīcijas – dendrārijs, rozārijs, dekoratīvo lakstaugu, ārstniecības, garšaugu u.c. kā arī izmēģinājumu platības. Uzceltas jaunas ražošanas ēkas, zinātniskā darba telpas, laboratorijas un siltumnīcas. Pētījumu rezultāti publicēti monogrāfijās un rakstu krājumos “Daiļdārzniecība” (1959 – 1989), “Tautsaimniecībā derīgie augi” (1960 – 1990), “Ботанические сады Прибалтики” u.c. 20. gadsimta 60. – 90. gados ZA Botāniskajā dārzā darbojās Baltijas zonas botānisko dārzu padome, kas koordinēja Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala botānisko dārzu zinātniskās pētniecības darbu. Tika uzturēti sakari ar 500 ārzemju botāniskajiem dārziem un zinātniskajām iestādēm 71 valstī.
64. rindiņa: 64. rindiņa:
1992. gadā 9. decembrī tika pieņemts LR Augstākās Padomes lēmums par nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam. Tajā noteikts, ka nacionālo botānisko dārzu nedrīkst privatizēt.
1992. gadā 9. decembrī tika pieņemts LR Augstākās Padomes lēmums par nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam. Tajā noteikts, ka nacionālo botānisko dārzu nedrīkst privatizēt.
1993. gadā Botānisko dārzu Zinātņu akadēmija nodeva Izglītības ministrijas pārziņā. Tas kļuva par valsts bezpeļņas organizāciju “Nacionālais botāniskais dārzs”<ref>Ministru Padomes 1993. gada 20. jūlija lēmuma Nr. 398 “Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā”</ref>. 2005. gadā izveidoja aģentūru Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā (MK Rīkojums Nr. 314., 2005), 2006. gadā par valsts aģentūru Vides ministra pārraudzībā<ref>MK Noteikumi Nr. 116, 2006 “Valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” nolikums”</ref>.
1993. gadā Botānisko dārzu Zinātņu akadēmija nodeva Izglītības ministrijas pārziņā. Tas kļuva par valsts bezpeļņas organizāciju “Nacionālais botāniskais dārzs”<ref>Ministru Padomes 1993. gada 20. jūlija lēmuma Nr. 398 “Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā”</ref>. 2005. gadā izveidoja aģentūru Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā (MK Rīkojums Nr. 314., 2005), 2006. gadā par valsts aģentūru Vides ministra pārraudzībā<ref>MK Noteikumi Nr. 116, 2006 “Valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” nolikums”</ref>.
Līdz 2012. gadā Botāniskais dārzs atkal kļuva par zinātnisku iestādi (valsts zinātniskais institūts atvasināta publiska persona Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā)<ref>https://likumi.lv/ta/id/252474-par-valsts-agenturas-nacionalais-botaniskais-darzs-reorganizaciju</ref>.
Līdz 2012. gadā Botāniskais dārzs atkal kļuva par zinātnisku iestādi (valsts zinātniskais institūts atvasināta publiska persona Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā)<ref>[https://likumi.lv/ta/id/252474-par-valsts-agenturas-nacionalais-botaniskais-darzs-reorganizaciju Likumi.lv]</ref>.


== Direktori ==
== Direktori ==

Versija, kas saglabāta 2023. gada 29. marts, plkst. 14.11

Nacionālais botāniskais dārzs
Ieeja oranžērijās
Nacionālais botāniskais dārzs (Latvija)
Nacionālais botāniskais dārzs
Nacionālais botāniskais dārzs
Tips Botāniskais dārzs
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Miera iela 1, Salaspils, Latvija
Koordinātas 56°51′55.43″N 24°21′18.52″E / 56.8653972°N 24.3551444°E / 56.8653972; 24.3551444Koordinātas: 56°51′55.43″N 24°21′18.52″E / 56.8653972°N 24.3551444°E / 56.8653972; 24.3551444
Platība 129 ha
Izveidots 1956
Mājaslapa www.nbd.gov.lv

Nacionālais botāniskais dārzs kopš 2012. gada ir valsts zinātniskais institūts atvasināta publiska persona Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā[1]. Atbilstoši Botāniskā dārza uzdevums ir:

  • Veikt zinātnisko darbību dendroloģijā, botānikā, augu fizioloģijā, augu biotehnoloģijā, apstādījumu ekoloģijā, augu selekcijā un introdukcijā;
  • Veidot un uzturēt dzīvo augu kolekcijas, veidot augu ekspozīcijas kā zinātniskās izpētes, saglabāšanas, sabiedrības izglītošanas, tūrisma un rekreācijas objektus;
  • Atbilstoši kompetencei veidot un uzturēt Latvijas kultūraugu un savvaļas augu gēnu banku, izstrādāt teorētisko un metodoloģisko pamatu reto un apdraudēto, kā arī saimnieciski izmantojamo savvaļas augu sugu un vietējās izcelsmes kultūraugu saglabāšanai un pavairošanai;
  • Piedalīties starptautiskās sēklapmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā starp pasaules botāniskajiem dārziem (“Index seminum”- autora piez.);
  • Saglabāt augu ģenētiskos resursus ex situ un piedalīties attiecīgās sadarbības programmās.

Botāniskā dārza nolikums paredz, ka tas veic arī ar zinātniskas kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības botānikas, ekoloģijas, dārzkopības nozarē. Institūta darbības mērķis ir radīt jaunas zināšanas un produktus, izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas, kas sekmē Latvijas un pasaules savvaļas augu un Latvijas izcelsmes kultūraugu genofonda saglabāšanu. [2].

Botāniskais dārzs atrodas Salaspilī, dibināts 1956. gadā. Dārza platība ir 129 hektāri,[3]. Tas ir lielākais botāniskais dārzs Latvijā.

Oranžērijās

Nacionālā botāniskā dārza augu kolekciju veido apmēram 14 tūkstoši dažādību.[3] Vairāk nekā 5000 taksonu atrodami dendrārijā, kas ir viens no lielākajiem dendrārijiem Eiropas ziemeļaustrumos. Tāpat te atrodamas dažādas citas ekspozīcijas, piemēram, rozārijs, akmeņdārzs, krāšņumaugi.[3] Oranžērijā ir aplūkojami augi no visas pasaules. Kopš 1956. gada Botāniskais dārzs regulāri izdod "Index seminum" - sēklu katalogu. Sabiedrības izglītošanai izveidotas Lauku sēta “Urdziņas”, pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu ekspozīcija, iežu un minerālu brīvdabas ekspozīcija. Botāniskajā dārzā notiek mākslas izstādes, performances, koncerti, gadatirgi.

Pirmsākumi

Johans Hermanis Cigra (J. H. Zigra) 18. gs. beigās uzpirka vairākas paputējušas dārzniecības un 1798. gadā Rīgas pievārtē nodibināja stādaudzētavu, kas 50 gadus vēlāk nonāca Šohu – Bēru dzimtas īpašumā. 1836. gadā Kristiāns Vilhelms Šohs izveidoja dārzkopības firmu “C. W. Schoch” ar sēklu tirgotavu Rīgā un stādaudzētavām Ganību dambī. Paplašinoties Rīgas ostai, to 1898. gadā pārcēla uz Salaspili, uz vietu, kur mūsdienās atrodas Nacionālais botāniskais dārzs.
K. V. Šoha firma iepirka sēklas un stādus pavairošanai no Rietumeiropas, arī no slavenās L. Špēta kokskolas Berlīnē. Pirms Pirmā pasaules kara Salaspils kokaudzētava katru gadu pārdeva 50 līdz 60 tūkstošus augļu koku un vēl vairāk krāšņumaugu gan Latvijā, gan visā Krievijas Impērijas Eiropas daļā. Neatkarīgās Latvijas laikā (1918 - 1940) gan platības, gan augu daudzveidības ziņā Salaspilī bija lielākā kokaudzētava Baltijas valstīs.
Pēc Otrā pasaules kara 1944. gadā stādaudzētavu nacionalizēja un izveidoja Valsts Augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētavu. 1947. gadā to pārdevēja par Dārzkopības izmēģinājumu staciju. Tomēr, lai kādas bija pārmaiņas nosaukumos, te, balstoties uz Šoha dārzu bagātīgo pieredzi, plaši audzēja augļu kokus, ogulājus un krāšņumaugus[4].

1951. gadā tika dibināts Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts[5]. Par direktoru kļuva Alfrēds Ozols (1898 - 1971). Tajā izveidoja Botānikas un dārzkopības sektoru. Institūts atradās Kleistos. Tur notika arī visi ar dārzkopību saistītie izmēģinājumi. 1956. gadā Salaspilī tika nodibināts ZA Botāniskais dārzs, kas pārņēma introdukcijas un dārzkopības tēmas no Botānikas un dārzkopības sektora[6].

Vēsture

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Botāniskais darzs dibināts 1956. gadā ar LPSR Ministru Padomes 1956. gada 4. augusta lemumu Nr.44. BD pamatuzdevums bija Latvijai noderīgu augu introdukcija, aklimatizācija un to pielietošana praksē. Botāniskajā dārzā darbu uzsāka 70 darbinieki, to skaitā 9 zinātniskie, 15 zinātniski tehniskie un 46 apkalpojošie. Ar 1968. gada 1. janvāri Dārzam piešķīra zinātniski pētnieciskā institūta statusu[7]. Kopš dibināšanas Botāniskā dārza darbība organizēta divos sektoros – zinātniskajā un eksperimentālās ražošanas. Tajā tika iekoptas pastāvīgās ekspozīcijas – dendrārijs, rozārijs, dekoratīvo lakstaugu, ārstniecības, garšaugu u.c. kā arī izmēģinājumu platības. Uzceltas jaunas ražošanas ēkas, zinātniskā darba telpas, laboratorijas un siltumnīcas. Pētījumu rezultāti publicēti monogrāfijās un rakstu krājumos “Daiļdārzniecība” (1959 – 1989), “Tautsaimniecībā derīgie augi” (1960 – 1990), “Ботанические сады Прибалтики” u.c. 20. gadsimta 60. – 90. gados ZA Botāniskajā dārzā darbojās Baltijas zonas botānisko dārzu padome, kas koordinēja Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala botānisko dārzu zinātniskās pētniecības darbu. Tika uzturēti sakari ar 500 ārzemju botāniskajiem dārziem un zinātniskajām iestādēm 71 valstī. 1989. gada sākumā Botāniskajā dārzā strādāja 279 cilvēki, no tiem 28 zinātniskie darbinieki. Sākot ar 1990. gadu darbinieku skaits samazinājās. 1993. gada decembrī bija 154 darbinieki, no tiem 44 zinātniskie[8].

1992. gadā 9. decembrī tika pieņemts LR Augstākās Padomes lēmums par nacionālā botāniskā dārza statusa piešķiršanu Zinātņu akadēmijas Botāniskajam dārzam. Tajā noteikts, ka nacionālo botānisko dārzu nedrīkst privatizēt. 1993. gadā Botānisko dārzu Zinātņu akadēmija nodeva Izglītības ministrijas pārziņā. Tas kļuva par valsts bezpeļņas organizāciju “Nacionālais botāniskais dārzs”[9]. 2005. gadā izveidoja aģentūru Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā (MK Rīkojums Nr. 314., 2005), 2006. gadā par valsts aģentūru Vides ministra pārraudzībā[10]. Līdz 2012. gadā Botāniskais dārzs atkal kļuva par zinātnisku iestādi (valsts zinātniskais institūts atvasināta publiska persona Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā)[11].

Direktori

Ārējās saites

Atsauces

  1. ↑ Ministru kabineta rīkojums Nr.507 Par valsts aģentūras "Nacionālais botāniskais dārzs" reorganizāciju Rīgā 2012.gada 30.oktobrī (prot. Nr.59 30.§)
  2. ↑ VZI APP "Nacionālais botāniskais dārzs" nolikums. 2013.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 509.—510. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. ↑ https://nbd.gov.lv/mes/vesture/
  5. ↑ LPSR Ministru padomes 27. janvāra lēmums nr. 84 "Par daļēju Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas organizācijas struktūras maiņu"
  6. ↑ Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes ministrija. LU Bioloģijas institūts. Atskaites par zinātniski pētnieciskā darba rezultātiem 1951 — 1992. 2367-1
  7. ↑ PSRS MP Valsts zinātnes un tehnikas komitejas kolēģijas 1967. g. 16.nov. lēmums Nr. 72.
  8. ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs. Vēsturiskā izziņa. Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. Latvijas Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs 2368-7
  9. ↑ Ministru Padomes 1993. gada 20. jūlija lēmuma Nr. 398 “Par zinātnisko iestāžu nodošanu Izglītības ministrijas pārziņā”
  10. ↑ MK Noteikumi Nr. 116, 2006 “Valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” nolikums”
  11. ↑ Likumi.lv
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nacionālais_botāniskais_dārzs&oldid=3815044"