multatus

Latín

multātus
clásico (AFI)	[mʊlˈtaː.tʊs]
rima	ul.ta.tus

Forma verbal

multātus, multāta, multātum

1.ª y 2.ª declinación (-us, -a, -um)
	Singular			Plural
	Masculino	Femenino	Neutro	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	multātus	multāta	multātum	[[multati#Latín|{Plantilla:2ī]]	[[multatae#Latín|{Plantilla:2ae]]	[[multati#Latín|{Plantilla:2ī]]
Vocativo	multāte	multāta	multātum	multātī	multātae	multāta
Acusativo	multātum	multātam	multātum	multātī	multātae	multāta
Genitivo	multātī	multātae	multātī	multātōs	multātās	multāta
Dativo	multātō	multātae	multātō	multātōrum	multātārum	multātōrum
Ablativo	multātō	multātā	multātō	multātīs	multātīs	multātīs
Locativo	multātīs	multātīs	multātīs	[[multatis#Latín|{Plantilla:2īs]]	[[multatis#Latín|{Plantilla:2īs]]	[[multatis#Latín|{Plantilla:2īs]]

1

Participio perfecto pasivo de multō₂.