Vissenākie laiki

11.-12.gs. Pirmo apmetņu veidošanās Rīgas teritorijā

Livonija

1198 Hronikā pirmoreiz minēts Rīgas vārds.

1201 Brēmenes domkungs bīskaps Alberts Bukshēvdens sāk 5,5 ha lielās nocietinātās pilsētas Rīgas celtniecību pie Rīdzenes upes.

1207 Bīskaps Alberts kļūst par Vācijas karaļa Filipa vasali un sadala līvu zemes starp ordeni un baznīcu, paturēdams trešo daļu no īpašumiem, ieskaitot Rīgu.

Ap Rīgu sāk celt mūra aizsargsienu.

1210 Kurši aplenc Rīgu, nodedzin dažas sētas, tomēr Rīgu ieņemt neizdodas

1211 Sākas Rīgas Doma baznīcas un klostera celtniecība. Rīgā tiek nodibināta pirmā skola - Domskola.

Bīskaps Alberts izdod privilēģiju par naudas kalšanu Rīgā.

1212 Bīskaps Alberts noslēdz tirdzniecības un militārās savienības līgumu ar Polockas kņazu.

1215 Rīgā notiek pirmais lielais ugunsgrēks.

1225-1226 Rīgai piešķir pilsētas Gotlandes (Visbijas) tiesības, tiek nodibināta pilsētas rāte un pilsēta iegūst savu ģerboni.

1229 Rīga noslēdz tirdzniecības līgumu ar Smoļenskas kņazu.

1282 Rīga pievienojas Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu Hanzas savienībai.

1293 Notiek liels ugunsgrēks, kas noposta pusi pilsētas. Rīgas rāte izdod pirmos būvnoteikumus, aizliedzot koka māju celtniecību

1297-1330 Karš starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu, kā rezultātā pilsēta uzceļ ordenim jaunu pili ārpus pilsētas mūriem.

1352 Rīgā dibina Mazo jeb Sv. Jāņa ģildi, kas apvieno pilsētas amatniekus

1354 Rīgā dibina Lielo ģildi, kas apvieno pilsētas tirgotājus

1357 Rīgā sāk darbu pirmā aptieka – Lielā jeb Rātes aptieka

1360 Rīgas zeltkaļu cunfte kā pirmā apstiprina savas šrāgas (statūtus)

1386 Dibināta latviešu Alus un vīna nesēju brālība

1412 Rīgas rāte atkārtoti aizliedz “nevāciem” izgatavot un pārdot alu un zemniekiem tirgoties aiz pilsētas mūriem.

1481-1494 Kārtējais karš starp Rīgas pilsētu un ordeni, kura rezultātā Rīga zvēr uzticību ordeņa mestram Valteram fon Pletenbergam. Neskatoties uz to, pilsēta saglabā relatīvu neatkarību.

1521 Rīgā sākas reformācijas kustība.

1524 Rīgā atver pirmo publisko bibliotēku.

Starp reformācijas piekritējiem un katoļiem sākas sadursmes, t.s. “Svētbilžu grautiņi”, kuru laikā tiek izdemolētas vairākas Rīgas baznīcas.

1535 Livonijas ordeņa mestrs piešķir Rīgai ticības brīvību.